Valdība ir atbalstījusi ieceri, kas ļaus iedzīvotājiem pašiem savām vajadzībām pārbūvēt lielākas ēkas nekā līdz šim. Turpmāk privātpersonas varēs veikt pārbūves darbus dzīvojamām mājām un palīgēkām, kuru platība sasniedz pat 400 kvadrātmetrus.
Līdz šim šis ierobežojums bija uz pusi mazāks, neļaujot saimniekiem pašiem ķerties pie apjomīgākiem uzlabojumiem. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi šīs izmaiņas, lai saskaņotu noteikumus ar jaunākajiem grozījumiem likumā.
Plašākas iespējas pašu spēkiem
Līdz šim noteikumi paredzēja, ka saimnieks pats var pārbūvēt ēku, ja tās platība nepārsniedz 200 kvadrātmetrus. Jaunā kārtība šo robežu dubulto. Tas nozīmē, ka arī lielāku viena vai divu dzīvokļu māju īpašniekiem vairs nebūs obligāti jāpiesaista būvkomersanti vienkāršākiem pārbūves darbiem. Šīs izmaiņas attiecas gan uz pašām dzīvojamām ēkām, gan dažādām palīgēkām, kas atrodas īpašumā.
Daudziem tas varētu atvieglot remontdarbu plānošanu un samazināt birokrātiskos šķēršļus. Cilvēki, kuriem ir prasmes un vēlme pašiem uzlabot savu mājokli, tagad drīkstēs to darīt arī plašākās telpās. Galvenais nosacījums paliek nemainīgs – pārbūvei jābūt paredzētai pašu vajadzībām, nevis komercdarbībai.
Mazāk jautājumu par naudas izcelsmi
Vēl viens būtisks jaunums skars informāciju par naudu, ko plānots tērēt būvniecībai. Turpmāk iedzīvotājiem, uzsākot darbus, vairs nebūs Būvniecības informācijas sistēmā jānorāda, no kurienes ņemts finansējums. Līdz šim šāda prasība bija obligāta, taču tagad tā tiks svītrota.
Tas nozīmē, ka valsts vairs neprasīs fiziskām personām atklāt savu finansējuma avotu brīdī, kad tiek ierosināta būvniecība savām vajadzībām. Šāds solis sperts, jo grozījumi Būvniecības likumā paredz, ka privātpersonām šī informācija nav jāatklāj. Tādējādi tiek mazināts lieks administratīvais slogs un paskaidrojumu sniegšana par personīgajiem līdzekļiem.
Dokumentu sagatavošana un vienkāršota kārtība
Grozījumi precizē arī to, kādus dokumentus saimnieks drīkst izstrādāt pats. Tiks saglabātas tiesības būvniecības ierosinātājam pašam sagatavot nepieciešamos papīrus otrās grupas palīgēkām. Tas pats attiecas arī uz nelielām lauksaimniecības ēkām, kuras nav paredzētas dzīvošanai. Parametri, pie kuriem to var darīt, paliek tādi paši kā līdz šim.
Tāpat Ministru kabinetam būs uzdevums noteikt vēl citus gadījumus, kad būvēt varēs pašu spēkiem. Mērķis ir skaidri definēt situācijas, kad nav nepieciešama profesionāla būvkomersanta obligāta iesaiste. Tas dos lielāku skaidrību tiem, kuri vēlas darboties savā sētā patstāvīgi.
Kad izmaiņas stāsies spēkā
Lai gan valdība šos grozījumus ir atbalstījusi, darbs pie tiem vēl turpinās. Tagad kārta ir Saeimai, kurai izmaiņas Būvniecības likumā jāskata vēl divos lasījumos. Atbildīgā komisija plāno lūgt deputātus šo jautājumu risināt steidzamības kārtā.
Tas tiek darīts, lai jaunie atvieglojumi pēc iespējas ātrāk kļūtu pieejami iedzīvotājiem. Tikai pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi galīgo lēmumu, jaunie kvadrātmetru limiti un vienkāršotā ziņošanas kārtība kļūs par ikdienas realitāti visiem būvētājiem.
